Jāņiem alu brūvēdams(a), līgo, līgo,
Biti bāzu kabatā, līgo,
Lai dziedātu Jāņu bērni, līgo, līgo,
Kā bitītes stropiņā, līgo!

/Jāņu dziesma/
Mēs Jānīti pušķojām, līgo, līgo,
Ar ozola vainagiem(i), līgo,
Jānīts mūs pamieloja, līgo, līgo,
Ar pērnato alutiņu, līgo!

/Jāņu dziesma/
Grezni, grezni Jānīts jāja, līgo, līgo,
Kumeļā sēdēdams, līgo,
Glezni dziedāj' tam māsiņ, līgo, līgo,
Rožu dārzu laistīdama, līgo!

/Jāņu dziesma/
Visu gadu Jāņa bērni, līgo, līgo,
Dziesmas tina kamolā, līgo,
Kad atnāca Jāņu diena, līgo, līgo,
Dziesmām Jāni daudzināja, līgo!

/Jāņu dziesma/
Jāņos kroņi, sieri, medus, līgo, līgo,
Jāņos papardīte zied, līgo,
Jāņos rauši, plācenīši, līgo, līgo,
Jāņos miestiņš, alutiņš, līgo!

/Jāņu dziesma/
Visu gadu Jānīts nāca, līgo, līgo,
Atnāk Jāņu vakarā, līgo,
Pilnu klēpi Jāņu zāļu, līgo, līgo,
Pilnu dziesmu vācelīti, līgo!

/Jāņu dziesma/
Tālu, tālu, vecais tēvs, līgo, līgo,
Aiz Daugavas ducināja, līgo,
Vēl tālāku zirgi zviedza, līgo, līgo,
Mūsu miežu arājam, līgo.

/Aplīgošanas dziesma/
Ārzemnieki, kārumnieki, līgo, līgo,
Glūn pēc labas dzīvošanas, līgo,
Meklē sieru, meklē alu, līgo, līgo,
Negrib Jāņus daudzināt, līgo!

/Aplīgošanas dziesma/
Vai pie veca puiša guļ, līgo, līgo,
Vai pie vecas ezešiņas, līgo,
Vai pie jauna puiša guļ, līgo, līgo,
Vai guļ rožu dārziņā, līgo!

/Aplīgošanas dziesma/
Tev, puisīti, tādas nāsis, līgo, līgo,
Kā tiem āpšu šuneļiem, līgo,
Tu uzodi mūs māsiņu, līgo, līgo,
Nakti tumšā klētiņā, līgo.

/Aplīgošanas dziesma/
Kam tu augi, kadiķīti, līgo, līgo,
Baltābola kalniņā, līgo?
Kam tu nāci, vecpuisīti, līgo, līgo,
Jaunu meitu pulciņā, līgo!

/Aplīgošanas dziesma/
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zāļu kroni,
Meitas skaistas līgošanas.

/Tautasdziesma/
Visi gaida Jāņa dienu,
Meitas gaida, puiši gaida;
Puišiem sieru, puišiem alu,
Meitām zāļu vainadziņu.

/Tautasdziesma/
Par gadiņu Jānīts nāca,
Kā mēs Jāni mielosim?
Sildam pienu, cepam raušus,
Tā mēs Jāni mielosim.

/Tautasdziesma/
Es tev' lūdzu, bāleliņi,
Piepļauj zaļa āboliņa,
Ko ēdīs Jāņa zirgi,
Garu ceļu tecēdami.

/Tautasdziesma/
Jāņu māte sieru sēja
Pašā Jāņu vakarā;
Jānīts cēla akmentiņu
Vaidēdams, raudādams.

/Tautasdziesma/
Mana balta māmulīte,
Mazu sieru sasējusi.
Ko tu dosi ganiņam,
Ko zālīšu nesējam?

/Tautasdziesma/
Dar, bāliņi, mežu alu,
Dod Jāņam padzerties:
Šogad meži trekni auga,
Alus rūga putodams.

/Tautasdziesma/
Dūmi kūpi, dūmi kūpi
Aiz pirtiņas namiņā:
Tur rosās Jāņa tēvs,
Jāņa alu darīdams.

/Tautasdziesma/
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.

/Tautasdziesma/
Dzīsmeitēs īsalaižu
Kei vosoru pučeitēs;
Kuru dzīsmu nūdzīdōju,
Tū savynu vaiņukā.

/Tautasdziesma/
Nēciet, meitas, padziedāt,
Sav' balstiņas ielocīt:
Drīz atnāks Jāņu diena,
Tad būs liela dziedāšana.

/Tautasdziesma/
Kad atnāca Jāņu diena,
Es varēju priecāties:
Ziedēj' pļava, ziedēj' nora,
Ziedēj' visas mežmalītes.

/Tautasdziesma/
Jāņa bērni nezināja,
Kādas īstas Jāņa zāles:
Pumpatenes, rūpatenes
Vai ar' citas nezālītes.

/Tautasdziesma/
Kas to ceļu nopēdoja
Basajām kājiņām?
Jāņa bērni nopēdoja,
Jāņa zāles lasīdami.

/Tautasdziesma/
Jāņa bērni nomirkuši,
Saltu rasu bradādami,
Saltu rasu bradādami,
Buldurjāņa meklēdami.

/Tautasdziesma/
Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte.

/Tautasdziesma/
Papardīte lielijās
Jāņu nakti uzziedēt,
Jāņu nakti uzziedēt
Zeltītiem ziediņiem.

/Tautasdziesma/
Ejam, bērni, pļaviņā,
Sēžamiesi pulciņā,
Nopīsimi vainadziņu,
Ar ko Jāni sagaidīti.

/Tautasdziesma/
Es savam Jānīšam
Skaistu kroni darināju:
Dadžus liku ap malām,
Rozes viju cekulā.

/Tautasdziesma/
Visiem vārti appušķoti,
Kaimiņos nepušķoti:
Kaimiņos akli puiši,
Tie bērziņus nepazina.

/Tautasdziesma/
Siera, piena, māmuliņa
Es gotiņu ganītāja;
Ja tu sieru man nedosi,
Lai stāv govis laidarā.

/Tautasdziesma/
Jānīts kāpa kalniņā,
Zāļu nasta mugurā;
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm.

/Tautasdziesma/
Es neguļu Jāņu nakti
Līdz pašam rītiņam,
Lai neguļ mani lini
Lielajā tīrumā.

/Tautasdziesma/
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Lec manos bvurkānos,
Lai aug mani burkāniņi
Kā jānīša garā pīpe.

/Tautasdziesma/
Jānīšami, brālīšami,
Bēda bija šovakar:
Pāšā Jāņu vakarā
Ievēlās upītē.

/Tautasdziesma/
Jānīts nāca pār gadskārtu
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.

/Tautasdziesma/
Jānīts sēd ozolā,
Jāņa bērni pazarēs;
Kāp, Jānīti, no ozola,
Vedi bērnus istabā.

/Tautasdziesma/
Jānītim, nabagam,
Liela skāde notikus':
Pašā Jāņa vakarā
Zelta josta norisusi.

/Tautasdziesma/
Jāņa sieva kroni pina,
Kalniņā sēdēdama;
Pats Jānītis ziedus lasa,
Pa maliņu staigādams.

/Tautasdziesma/
Šuj, bitīt, vaska krēslu
Zem zaļā ozoliņa;
Tur sēdēja Jāņa māte,
Jāņa bērnus gaidīdama.

/Tautasdziesma/
Meitas gaida Jāņu dienas,
Puiši vis negaidīja.
Dūmos kārsim, nātrēm pērsim,
Lai gaidīja Jāņu dienas.

/Tautasdziesma/
Visi putni priecājās,
Jāņu dienu gaidīdami;
Kad atnāca Jāņu diena,
Visi spārnus plivināja.

/Tautasdziesma/
Dar, bāliņ, miežu alu,
Dod Jānim padzerties;
Šogad mieži trekni auga,
Alus rūga putodams.

/Tautasdziesma/
Brēkdams gailis laktā lēca,
Nu būs miežu vasariņa,
Nu dzers alu Jāņu bērni,
Snīpus krūzē mērcēdami.

/Tautasdziesma/
Es sasēju lielu sieru,
Jāņu dienas gaidīdama;
Jāņu dienu izdalīju
Pa maziem gabaliem.

/Tautasdziesma/
Jāņu mātei lielas govis
Kā lielās briežu mātes;
Tā sasēja lielu sieru,
Jāņu bērnus daidīdama.

/Tautasdziesma/
Jāņu māte klausijās,
Kas dzied piena kambarī:
Pieniņš dzied, sieriņš velk,
Sulu ķērne darināja.

/Tautasdziesma/
Devu, devu Jānītim,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu siventiņu.

/Tautasdziesma/
Man atnāca Jāņu diena
Nezināma, negaidāma,
Ne krekliņš man velēts,
Ne snātnīte balināta.

/Tautasdziesma/
Šogad Jāni ielīgoju
I ar zīļu vainadziņu;
Dieviņš zina, citu gadu,
Vai būs zāļu, vai nebūs.

/Tautasdziesma/
Man mīļa māmulīte,
Laid jel main Jānīšos,
Lai es savus pūra kreklus
Jāņu nakti vēdināju.

/Tautasdziesma/
Es nopinu vainadziņu
Visādām lapiņām,
Ziedēj' mans vainadziņš
Visādiem ziediņiem.

/Tautasdziesma/
Es nopinu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā;
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā Jāņu vakarā.

/Tautasdziesma/
Es iespraudu ozoliņu
Pagalmiņa viducī;
Jānīts kāra cepurīti,
Es pakāru vainadziņu.

/Tautasdziesma/
Jāņu mātes istabiņa
Ar bērziem izpušķota;
Vai pietrūka oša lapu,
Vai ar kuplu ozoliņu?

/Tautasdziesma/
Noiet saule vakarā,
Mežu galus zeltīdama;
Sanāk pulkiem Jāņu bērni,
Jāņu zāles lasīdami.

/Tautasdziesma/
Atpakaļ, Jāņu bērmi,
Jums nav lāga Jāņu zāļu:
Suņuburkši pupurlakši,
Tās ir jūsu Jāņu zāles.

/Tautasdziesma/
Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa galda galiņā?
Jāņu mātes lieli sieri,
Tie tur spīd, tie tur mirdz.

/Tautasdziesma/
Sieru, sieru, Jāņu māte,
Tev bij govis laidarā!
Alu, alu, Jāņu tēvs,
Tev bij mieži tīrumā!

/Tautasdziesma/
Jānis sēd kalniņā,
Jāņu zāles rociņā.
Tu, Jānīti, zilzobīti,
Nāc, manā sētiņā!

/Tautasdziesma/
Jāņu nakti jālīgo,
Vai tie šādi, vai tie tādi
Tautiņās jādzīvo,
Vai tie labi, vai tie slikti.

/Tautasdziesma/
Līgo druvas, līgo meži,
Līgo Jāņu vakarā;
Tā līgoja labībiņa
Majna tēva druviņā.

/Tautasdziesma/
Jāņu bērni sasēduši
Tā kā pekas birzmalē;
Dod, Dieviņi lielu vēju,
Lai tās pekas cilājās.

/Tautasdziesma/
Kas gulēja Jāņa nakti,
Sasien kājas, sasien rokas,
Sasien kājas, sasien rokas,
Iemet naktī krūmiņā.

/Tautasdziesma/
Meitiņ, tava skaista rota
Jāņu nakti jāgodā;
Izgodāj'si Jāņu nakti,
Liec pūriņa dibenā.

/Tautasdziesma/
Izmantotie avoti: Brasliņš A., 1996. Jānīts nāca par gadskārtu. Rīga: "Rīgas Paraugtipogrāfija", 127 lpp. ISBN 9984-551-29-6;
Kics A., 2003. Ainas laika grāmata 2004. Saldus: "Signe", 196 lpp. ISBN 9984-534-60-X;
Melne E., Vīksna A., 1989. Visu gadu dziesmas krāju. Rīga: "Liesma", 204 lpp. ISBN 5-410-00694-1

Līgo svētku ticējumi un tradīcijas

No trejdeviņiem ziediem jāvij Zāļu vakarā kronis, jāliek galvā un jāiet uz mājām, tad ceļā sastopot nākamo dzīves biedri.

(Kics A., 1993:57)
Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem, būs īsa vasara, agras salnas, ja pēc Jāņiem - būs gara vasara.

(Kics A., 1993:57)
Ja kādu reizi Jāņi paiet bez lietus, gaidāms jauks rudens.

(Galandere A., 1992:159)
Jāņu vakarā visas saimnieces gaida līgotājus ar Jāņa zālēm. Jāņa zāles saimnieces izdala pa kušķītim govīm un priecājas, ka govis dos uz priekšu daudz piena. Bet ja līgotāji nenāk, tad baidās no visādām nelaimēm.

(Šmits P., 1940:704)
Ja pa Jāņiem nelīgojot, tad vasarā lini sakritīšot veldē.

(Šmits P., 1940:704)
Jāņu ugunskuri jākur kalniņos. Ugunskura pelnos Dieviņš naudu ber.

(Šmits P., 1940:705)
Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst.

(Šmits P., 1940:706)
Ja Jāņa dienā saimniece neizsien sieru, tad viņas govis piemeklēs kāda slimība.

(Šmits P., 1940:706)
Jāņu dienā meitas mazgājas kviešu rasā, no tā viņām baltas sejas.

(Šmits P., 1940:706)
Jāņu naktī paparde zied. Kurš to ziedu dabūn, tas visu zina un redz.

(Šmits P., 1940:707)
Jāņa naktī paparde zied zelta ziediem, kas viņu redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies.

(Šmits P., 1940:707)
Jāņu vakarā saulei rietot jāizrauj paparde un sakne jāpārgriež šķērsām pušu, kāds burts tur iekšā salasāms, ar tādu sākas nākošā vīra vārds.

(Šmits P., 1940:709)
Jāņa dienā parādoties maldu uguntiņa, kas esot nauda, kas nākot no zemes apakšas kaltētie.

(Šmits P., 1940:709)
Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.

(Šmits P., 1940:710)
Jāņa vakarā tīrumos jāsprauž meijas. Tad aug kupla labība.

(Šmits P., 1940:710)
Jāņa naktī vajaga kailam apskriet laukus, tad labāk aug.

(Šmits P., 1940:710)
Jāņa vakarā iet dziedādami gar laukiem, un kāda labība tur aug, tādu dziesmu dzied.

(Šmits P., 1940:711)
Ja sienu pļaun priekš Jāņa dienas, tad siens kalstot stipri saraunas. Ja pļaun pēc Jāņa dienas, tad siena tiek daudz un viņš vairs neraunas.

(Šmits P., 1940:712)
Jāņa dienas vaiņagi jānes uz siena šķūni, tad govis dod tauku pienu.

(Šmits P., 1940:712)
Jāņu naktī vajaga dzīt ganos aitas, tad būs balta vilna.

(Šmits P., 1940:715)
Jāņu naktī zirgus nevar laist pieguļā, tad tie ātri gurst.

(Šmits P., 1940:716)
Jāņu vakarā jāliek uz bišu stropiem (aveļiem) brūnā dāboliņa vaiņagi, lai arī bites var līgot.

(Šmits P., 1940:716)
Jāņu nakti nevajag gulēt, lai odi nekož.

(Šmits P., 1940:716)
Jāņa dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasaru odi neēd.

(Šmits P., 1940:716)
Jāņa vakarā kūtī jānoliek pīlādžu zari, tad govis nemoca lietuvēns.

(Šmits P., 1940:721)
Jāņu vakarā iet jaunas meitas pie ūdens. Kāda puiša atspīdumu meita ierauga ūdenī, tas būs viņas precinieks.

(Šmits P., 1940:722)
Jāņa naktī jāsviež ozola vaiņags ābelē; cik reizes vaiņags kritīs zemē, tik gadi vēl jāgaida līdz kāzām.

(Šmits P., 1940:723)
Jāņa naktī meitai jānoģērbjas kailai, jāuzliek rožu vaiņags galvā; kurš puisis to noķers, tas būs meitas nākamais vīrs.

(Šmits P., 1940:725)
Jāņu naktī vaiņagu vijot, pirmie ziedi jāliek krustā, lai ļauni ļaudis neaprunātu.

(Šmits P., 1940:729)
Lai vasaras rītos agri ceļoties nenāktu miegs, tad Jāņu naktī nedrīkst gulēt.

(Šmits P., 1940:730)
Ja jāņos līst lietus, tad slapja vasara.

(Šmits P., 1940:731)
Jāņu vakarā visās ēkās jāiesprauž pīlādži, lai pērkons neiespertu.

(Šmits P., 1940:731)
Visas zāles, kas plūktas Jāņa vakarā, der ārstēšanai.

(Šmits P., 1940:732)
Jāņu rītā priekš saules jāsavāc rasa, dažādu izsitumu un kaišu ārstēšanai.

(Šmits P., 1940:732)
Ja jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi mīlot.

(Šmits P., 1940:734)
Jāņu vakaru kaimiņienēm vajaga runāt, tad neesot jāstrīdas visu gadu.

(Šmits P., 1940:734)
Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, tad tās nāk mājā.

(Šmits P., 1940:734)
Kad jāņtārpiņi spoži spīd, tad būs jauks laiks.

(Šmits P., 1940:734)
Jāņa naktī vīzes jāapauj ačgārniski, ar purniem uz papēžiem , tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. tad var iet, kur grib, un darīt, ko grib, neviens neredz.

("Jaunā Daugava", 2006:39)
Ja jāņa dienas pusdienā vai pusnaktī redz kur naudu kaltējamies, tad vajadzīgs uzmest no kreisās kājas kaut ko virsū un tā uguntiņu apslāpēt, tad tās vietā paliekot naudas čupiņa zemē.

("Jaunā Daugava", 2006:39)
Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.

("Jaunā Daugava", 2006:39)
Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu visi lauki paliekot auglīgi un labība to gadu labi izdodas.

("Jaunā Daugava", 2006:39)
Lai byutu pīna daudz, tad Juoņu nakti juoizslauc ūtra saimnīka guovis.

("Jaunā Daugava", 2006:40)
Ja jāņa sestdienas vakarā uz piena tolenīšiem uzliek liepu lapas, tad govīm tai gadā arvien mīksti pupi.

("Jaunā Daugava", 2006:40)
Ja Jāņu dienā neviena mājlopa vai putna nekauj, tad tanī gadā no mājlopiem kāds nobeidzas.

("Jaunā Daugava", 2006:40)
Jāņa dienā vajagot zirgu ar olām dzirdīt, tad tiekot stipri un apaļi.

("Jaunā Daugava", 2006:41)
Ja priekš Jāņa dienas iznīcina vienu odu, tad rodas simts vietā; bet, ja pēc Jāņa dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.

("Jaunā Daugava", 2006:41)
Jāņa dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasaru neēd odi.

("Jaunā Daugava", 2006:41)
Pa Jāņu nakti varot dabūt velnu redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.

("Jaunā Daugava", 2006:41)
Otra lopiem pienu var atburt, ja Jāņu rītā iet pa ganu ceļi, vico ar rīksti un skaita: "Sviests, krējums, manā ķernē, viņu (kaimiņu) ķernē sulas vien!"

("Jaunā Daugava", 2006:41)
Jāņa dienā mājasmāte liek nātres uz logiem un sliekšņiem, lai raganas pakaļas apdedzinātu.

("Jaunā Daugava", 2006:41)
Ja Jāņa vakarā ieliek padusē olu un tura līdz nākošajiem Jāņiem, tad no tās izšķilas pūķis.

("Jaunā Daugava", 2006:41)
Jāņu vakarā meitas iet pie dīķa un met vaiņagus. Kuras vaiņags noplūdīs, tad tā šogad precēšoties, bet, ja nenoplūdīs, tad neprecēšoties.

("Jaunā Daugava", 2006:42)
Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš no 9 šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem 9 ziedi. Ar šo vainadziņu galvā jāiet gulēt. Kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs.

("Jaunā Daugava", 2006:42)
Jāņu vakarā meitas apsmērē naudas gabalu vienā pusē ar sarkanu krāsu, aiziet pie upes un met viņu ūdenī. Ja naudas gabals iekritīs ar sarkano pusi, tad tā precēs nabagu, bet, ja naudas gabals nokritī ar nesmērēto pusi, tad precēs bagātu vīru.

("Jaunā Daugava", 2006:42)
Ja Jāņu dienā Līgotājus aizraida, tad aizraidītajiem sagaidāma kāda nelaime.

(Šmits P., 1940:704)
Jāņa dienā jālīgo, lai usnes neaug tīrumā.

(Šmits P., 1940:704)
Jāņu vakarā saplūc zāles un iet līgot. Zāles samet Jāņu mātei un tēvam virsū. Zāles istabā paliek visu Jāņu dienu, jo pa Jāņiem istabu neslauka, lai svētība paliek mājā.

(Šmits P., 1940:704)
Jāņa rītā jāskatās saulē caur vabiņubsētu jeb arī caur biezām ķemmēm, tad var redzēt, kā saule rotājas.

(Šmits P., 1940:706)
Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.

(Šmits P., 1940:706)
Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam.

(Šmits P., 1940:707)
Jāņa vakarā jāsalasa vībotņu ziedi, jāsasien kabatas lakatiņā un naktī jābrien pa ūdeni vai rasu, tad tie ziedi pārvēršas zeltā vai sudrabā.

(Šmits P., 1940:710)
Jāņu naktī saimniekam un saimniecei jāapstaigā lauki, lai labība neaplīkst.

(Šmits P., 1940:710)
Kas Jāņa naktī skopojas, tam labība sagāžas veldē.

(Šmits P., 1940:711)
Līdz Jāņa dienai saimnieces nepļauj lopiem zāli ar izkapti, bet plūc ar rokām vien, lai pienu ar izkapti nenogriež.

(Šmits P., 1940:712)
Pa Jāņiem kūts durvīs jāsprauž kupls dadzis, lai raganas noduras.

(Šmits P., 1940:719)
Jāņa naktī raganas nokožot pīlāģiem zarus.

(Šmits P., 1940:720)
Jāņa dienā jānovij trīs vaiņagi, divi meitu vārdā, viens paša vārdā, un visi trīs jāiemet ūdenī. tad bez līgošanas jāiet gulēt. Ar kuru vaiņagu paša vaiņags ir sagājis kopā, tā meita pašam būs jāapprecē.

(Šmits P., 1940:722)
Jāņa naktī vajagot iet uz tīrumu un sapīt divas saujas augošu rudzu vārpu. Ja vārpas otrā rītā esot aptinušās vaļā, tad pinējs to gadu apprecēšoties.

(Šmits P., 1940:725)
Jāņa naktī, kad parādās zvaigznes, ja atminēsi savu zvaigzni, tad paliksi svēts.

(Šmits P., 1940:728)
Uz norām aug puķītes, kuras sauc par laimītēm, arī par jānīšiem. Šīs puķes jānoplūc Jāņa vakarā uz katra cilvēka pa vienai un jāienes istabā, tad katram jāizrauga sava, un jānoliek zīmīgi. Kuram nav laimīte līdz rītam izplaukusi, tam tanī gadā jāmirst.

(Šmits P., 1940:728)
Jāņa dienā slēgtas laulības esot nelaimīgas, tā kā Jānis Kristītājs šinī dienā nokauts.

(Šmits P., 1940:730)
Meitām jāiet Jānu naktī līgot; ja gulēsi Jāņu nakti, mūžam vīra nedabūsi.

(Šmits P., 1940:730)
Jāņa naktī vajagot iegriezt vienā eglē sirdi. Ja otrā rītā sirdī esot meijvabulīte, tad griezējam tai gadā būšot liela laime. Ja sirdī esot melns tauriņš, tad griezējs to gadu nomiršot. Bet ja sirdī esot sveķu piles, tad tās nozīmējot asaras.

(Šmits P., 1940:731)
Izmantotie avoti: Galandere A., 1992. Mājai un ģimenei. Rīga: "AVOTS", 303 lpp. ISBN 5-401-00778-7;
"Jaunā Daugava", 2006. Līgosim!: Cik labi, ka mani sauc Jānis!. Rīga: "Jaunā Daugava", 44 lpp. ISBN 9984-726-31-2.
Kics A., 1993. Laika grāmata 94'. Rīga: "Vaidelote", 144 lpp. ISBN 9984-507-36-X;
Šmits P., 1940. Latviešu tautas ticējumi. "Rota", 1152 lpp.
1188.lv